Apvienojiet patīkamo ar drošo!

Laiku no aprīļa līdz oktobrim speciālisti uzskata par paaugstinātu MEŽA UGUNSGRĒKU  izcelšanās riska periodu, nemaz nerunājot par karstām vasaras dienām, kad pietiek tikai ar vienu dzirksteli, lai vienā sekundē uzliesmotu sausa zāle.

Ja līdz ar siltā laika iestāšanos draugi nevar sagaidīt jūsu izcilos šašlikus, iegādājieties personīgo grilu. Ugunskura kurināšana uz zemes no aprīļa līdz oktobrim ir aizliegta. Dažas atpūtas vietas piedāvā viesiem grila nomu — bez maksas vai par maksu (šī informācija ir sniegta konkrēto zonu aprakstā). Tomēr mēs iesakām iegādāties pašiem savu grilu.

Nemetiet zemē nenodzēstus sērkociņus, izsmēķus utt. Raugieties, lai lapās, zālē, sūnās vai kūdrā neiekrīt dzirkstele. Pat dažas stundas pēc tam, kad jūs jau būsiet atgriezušies mājās, tā pati dzirkstele var pārvērsties ugunsgrēkā, kas aprij visu dzīvo.

Ja jūs esat pamanījis liesmas, mēģiniet tās dzēst patstāvīgi. Ja tas jums nav pa spēkam (piemēram, ja liesma ir pārāk liela un uguns izplatās pārāk strauji), cik iespējams ātri, izsauciet ugunsdzēsējus, zvaniet meža pārvaldei vai jebkuram citam ārkārtas situāciju dienestam. Ja jums ir pieejama jebkura ar GPS aprīkota ierīce (viedtālrunis, klēpjdators, automobiļa navigācijas sistēma u. tml.), paziņojiet glābējiem precīzas katastrofas vietas koordinātas.

Atklāto ugunskuru var apdzēst ar upes vai dīķa ūdeni (ja tuvumā ir ūdenstilpne), smiltīm vai zemi.

Ja jums nākas glābties no meža ugunsgrēka, ņemiet vērā:

  • neejiet dūmu zonā, ja redzamība ir mazāk par 10 m;
  • lai nesaindētos ar tvana gāzi, aizlieciet degunam un mutei priekšā mitru drānu;
  • izejiet no ugunsgrēka zonas pretēji vēja virzienam — tā uguns jūs nepanāks;
  • ja ir aizdedzies apģērbs, jāmetas zemē un nekādā ziņā nedrīkst skriet. Apsedziet cietušo ar blīvu audumu (palagu, segu, mēteli) — skābekļa trūkums uguni noslāpēs.

Ārkārtas situāciju dienestu tālruņu numuri darbojas visā Ukrainas teritorijā (zvani ir bezmaksas jebkura operatora tīklā):

101 — ugunsdzēsības dienests;

112 — Valsts ārkārtas situāciju dienests.

 

Dodoties pie dabas, aizsargājieties NO ĒRCĒM!

  1. Velciet apģērbu, kas cieši pieguļ ķermenim, un noslēgtus apavus. Galvā jāliek cepure, ap kaklu jābūt augstai apkaklei vai lakatiņam;
  2. Periodiski pārbaudiet cits citu. Kopš brīža, kad ērce atrod brīvu ādas laukumu, līdz piesūkšanās brīdim var paiet vairākas stundas. Tādējādi jums ir iespēja laikus izvairīties no apdraudējuma. Starp citu — ērci ir vieglāk pamanīt uz gaiša apģērba.
  3. Pirms dodaties mežā, apstrādājiet apģērbu. Nepaļaujieties uz “līdzekli pret kukaiņiem” no tuvākā lielveikala. Odi, kā odi, bet ērce, izrādās, nemaz nav kukainis (jā, mēs paši to nezinājām). Tāpēc vērsieties aptiekā vai specializētā tūrisma veikalā. Pretērču līdzekļus sauc par akaracīdiem (no vārda “akaros” — ērce).
  4. Atgriezušies mājās, pilnībā noģērbieties, izpuriniet drēbes (īpašu vērību pievērsiet šuvēm un kabatām), rūpīgi apskatiet ķermeni un galvas mataino daļu.

Ja ērce tomēr ir piesūkusies, rīkojieties nekavējoties.

  1. Ja jums ir ērču noņemšanas pieredze, dariet to pats — ar adatas vai īpašas ierīces –– metāla cilpas palīdzību.
  2. Ja neesat drošs par savām spējām, nenodarbojieties ar pašārstēšanos. Vērsieties jebkurā medicīniskās palīdzības stacionārā. Pat svētku dienās neatliekamās palīdzības nodaļas un dežurējošie traumu punkti darbojas visu diennakti.
  3. Pat ja ērci noņēmāt patstāvīgi, vērsieties pie ārsta. Galvenais — parādiet speciālistam pašu ērci. Pēc analīzēm kļūs skaidrs, vai ērce pārnēsāja bīstamu slimību, piemēram, ērču encefalītu vai boreliozi (Laimas slimību).
  4. Pēc piesūkšanās uzmaniet savu pašsajūtu. Mazāko aizdomu gadījumā par temperatūru vai sarkanu plankumu rašanos nekavējoties vērsieties pie ārsta!

Jūs dzīvās dabas pasaulē esat viesis. Bet kukaiņiem  skudrām, knišļiem un odiem  mežs ir mājas. Neslejiet telti skudru pūžņu tuvumā, neizlejiet saldu tēju blakus vietai, kur esat izklājis matraci, — un kukaiņi liks jums mieru. Lai izvairītos no kodumiem, izmantojiet repelentus  īpašus līdzekļus odu atbaidīšanai. Tie var būt krēmi, losjoni, aerosoli, lietojami uz apģērba, ādas vai telts. Tos var iegādāties jebkurā lielveikalā vai aptiekā. Izvēloties šādu līdzekli, izlasiet instrukciju — ne visi repelenti ir piemēroti bērniem, grūtniecēm vai mātēm, kuras baro bērnu ar krūti.

Pastāv arī ultraskaņas ierīces, kas vienkārši neļauj kukaiņiem jums tuvoties.

No tautas līdzekļiem ir minamas neļķu, anīsa un eikalipta eļļas — ieziediet ar tām atklātās ķermeņa vietas.

Ja jūs ir sakoduši odi, nekasiet koduma vietu, lai kā arī gribētos. Brūcītē var iekļūst infekcija un tad ārstēšanās būs ilga un nepatīkama. Izmantojiet tējas koka eļļu — tā likvidēs uztūkumu un vienlaicīgi dezinficēs koduma vietu. Tāpat pastāv īpaši medicīniskie līdzekļi, kas mazina nepatīkamo sajūtu pēc odu koduma.

 

ATKRITUMI  VĒL VIENA akūta problēma, kas saistīta ar atpūtu brīvā dabā. Galvenais noteikums: atstājiet apmeklējuma vietu tādā izskatā, lai jums pašiem būtu patīkami atgriezties. Paņemiet līdzi izturīgus, ietilpīgus maisiņus, kur ievietot visus nepārtikas atkritumus: polietilēnu, gumiju, plastmasas pudeles, burkas, stiklu. Dažās atpūtas zonās ir īpaši ierīkotas atkritumu tvertnes vai bedres (šī informācija ir sniegta konkrēto zonu aprakstā), taču esiet gatavi nogādāt atkritumus pilsētā.

Pārtikas atkritumus sadedziniet vai arī rūpīgi ievietojiet seklā bedrē un nosedziet ar velēnu — augsnes slāni ar zāli.

Baterijas un akumulatori ir īpaši bīstami dabai, tie saindē augsni 20—30 m rādiusā. Tādēļ tos nedrīkst izmest pat kopā ar nepārtikas atkritumiem. Tie jānodod īpašos pārstrādes punktos. Bezmaksas pieņemšanas vietas ir lielākajā daļā celtniecības lielveikalu un DUS.

Uzmanīgi ar stikla pudelēm! Ar to lauskām varat savainoties jūs paši, citi cilvēki un dzīvnieki. Karstās vasaras dienās saules stari tiek fokusēti caur stikla lauskām kā lēcām, tas var izraisīt zāles un lapu aizdegšanos.

Izsmēķi arī ir bīstamie atkritumi. Tie ne tikai nepadara pļavu skaistāku, bet arī saindē augsni sev apkārt, nemaz nerunājot par vispārzināmo patiesību, ka neizdzēsts izsmēķis ir ugunsgrēka cēlonis. Stingri aizliegts izmest izsmēķus ūdenstilpnēs.

 

Ja jūs, izejot brīvā dabā, ņemat līdzi dzīvniekus, parūpējieties par to drošību. Tos, tāpat kā cilvēkus, apdraud ērces — izmantojiet īpašas suņu un kaķu kakla siksnas vai akaracīdus, ko var iegādāties zooveikalos un aptiekās. Tāpat arī jums jāpārliecinās, ka mājas mīluļi netraucē atpūsties kaimiņiem. Diez vai kādam patiks, ja jūsu suns priecīgi lēkšos pa cita cilvēka matraci vai arī zags šašliku no sveša šķīvja.

 

Atklātas ūdenstilpnes savvaļas pludmalēs ir ne tikai prieka, bet arī briesmu avots. Neizpētīts pamats, strauja straume, iespējamie atvari, ūdens tīrība — peldēties vai nē — nāksies lemt jums pašiem. Pievērsiet uzmanību, vai krastā nav brīdinājuma zīmju.

Visi zina, ka alkohols un peldēšanās nav savietojamas nodarbes, tomēr diemžēl ik gadu daudzi aizmirst šo patiesību, un sekas ir vistraģiskākās.

Nekad nenirstiet no augstuma neiekārtotās pludmalēs.

Dažās atpūtas zonās strādā glābēji (šī informācija ir sniegta konkrēto zonu aprakstā), taču galvenokārt par savu dzīvību un veselību esat atbildīgi jūs paši.

Ņemiet vērā: sniedzot palīdzību slīcējam, jūs riskējat, ka panikas stāvoklī viņš viegli var aizvilkt sev līdzi arī jūs. Novērtējiet savus spēkus. Lai arī jums ir cēlsirdīgi nolūki, ja neesat labs peldētājs, neriskējiet vēl arī ar savu dzīvību. Ieteicams slīcējam pamest garu virvi (derēs, piemēram, automobiļa tauva) un vilkt krastā.

Cieniet upi, dīķi un jūru, netēlojiet varoni un neaizpeldiet pārāk dziļi. Ja peldes laikā jūtat, ka kaut kas nav tā, kā vajag, spēsiet nokļūt krastā, ja ņemsiet vērā turpmāk minētos septiņus vienkāršus noteikumus.

  1. Lai kas arī notiktu, nekrītiet panikā.
  2. Nepeldiet dziļumā tālu no krasta — tur var būt atvars, strauja, auksta straume, ūdensaugu biezoknis utt.
  3. Nepaļaujieties uz piepūšamo matraci vai riņķi. To slēptie defekti var atklāties, kad jūs jau būsiet dziļumā.
  4. Nespēlējiet ūdenī spēles, kurās jāķer  otrs cilvēks aiz rokas, kājas vai galvas. Spēles karstumā jūs varat nepamanīt, kā jūsu biedrs ir aizrijies ar ūdeni.
  5. Ja jums pietrūkst spēka, lai aizpeldētu līdz krastam, pagriezieties uz muguras, atpūtieties un peldiet uz krastu atmuguriski.
  6. Ja jūsu kāju ikrus vai pēdu sarauj krampī, satveriet pēdas apakšu un paraujiet uz savu pusi.
  7. Krampjus var novērst dūriens ar jebkādu asu priekšmetu — adatu, saspraudi, pat nagiem (tāpēc nav lieki piespraust pie peldkostīma vai peldbiksēm saspraudi — protams, nevis lai pasargātos no “ļaunas acs”, bet lai tiktu galā ar pēkšņiem krampjiem). 

Noderīgi ir ņemt vērā vēl kopš skolas laikiem zināmos pirmās palīdzības noteikumus.

  1. Pagrieziet cietušo ar seju uz leju tā, lai viņa galva būtu zemāk par iegurni.
  2. Atbrīvojiet muti no svešķermeņiem (piemēram, ūdensaugiem vai smiltīm).
  3. Strauji uzspiediet uz mēles saknes, izraisot vemšanas refleksu.
  4. Kad slīcējs reflektori iekleposies, viņam sāksies vemšana — pagaidiet, kad viss ūdens būs izkļuvis no elpceļiem un kuņģa.
  5. Ja nav vemšanas refleksa un pulsa, pagrieziet cietušo uz muguras un veiciet netiešo sirds masāžu. Ja jūs neesat pazīstams ar cietušo un neesat drošs, ka viņam nav nopietnu slimību (piemēram, hepatīta), nesāciet mākslīgo elpināšanu bez īpašas maskas. Kad parādās dzīvības pazīmes, sāciet rīkoties, kā aprakstīts 1.—4. punktā.
  6. Izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību pa tālruni 103.

Atpūšoties pie dabas ar BĒRNIEM, papildus iepriekš minētajiem piesardzības pasākumiem ņemiet vērā, ka mazuļi ir visu laiku jāuzrauga. Viņi var apdedzināties ar grila oglēm, apēst kaut ko nepiemērotu (un labi vēl, ka tās ir tikai smiltis) vai, atdarinot pieaugušos, klusītēm aiziet peldēties. Ja jūs atpūšaties draugu lokā, norīkojiet pieaugušo, kurš visu laiku uzmanīs bērnus. Tad mainieties. Un neaizmirstiet paņemt līdzi bērnu aptieciņu!

Novēlam jums patīkamu atpūtu!